Jautrs ieskats nākotnē, kas tuvojas straujiem soļiem.

Tuvākajā nākotnē pasaule būs iekārtota tā, ka par mūsu eksistences mērauklu kļūs reitings, ko cits citam veidosim ar viedierīču palīdzību. Reitings būs oficiāla, visā pasaulē ieviesta un atzīta standartu sistēma, ko nāksies ratificēt jebkuras valsts parlamentam. Augsts reitings paver plašas iespējas dzīvē – cilvēks var veikt plastiskās operācijas, baudīt izsmalcinātus dzērienus, pirkt lepnus auto un villas, piedalīties politikā, bet, ja reitings ir zems – cilvēkam liegts apmeklēt teātri, kafejnīcas, tirgoties ar nekustamiem īpašumiem, izbraukt no pilsētas un ēst saldējumu.

Kāds teiks: “Tā nepārtrauktā stikla glaudīšana un izpatikšana citiem – tā taču nav dzīve! Bet varbūt tomēr ir? Un kas vispār ir dzīve?” Uz šiem un citiem jautājumiem par savu eksistenci nākotnes pasaulē nāksies atbildēt arī izrādes varoņiem. Un viņi ir: vientuļš mākslinieks, kurš gadiem mēģina uzgleznot dīķi; mājsaimniece, kuru reiz dēvēja par talantīgu aktrisi; jaunības tvirtumu zaudējusi aktrise, kuru nedēvēja par talantīgu, bet kura pelna miljonus. Kas viņus saista? Viņi nāk no vienas ģimenes ar šādiem un tādiem pagātnes noslēpumiem. Jā, un vēl ar viņiem sarunājas kāds augstāks spēks mājkalpotājas izskatā.

Izrāde “Sātans stikla brunčos” ir jaunās režisores Kristas Keiseles debija “Austrumu Robežā”. Ilggadējais “Austrumu Robežas” režisors un aktieris Kārlis Anitens bijis viņas pedagogs režijas mākslā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā.

Izrādē izmantoti Kristofera Durenga lugas “Vaņa un Soņa, un Maša, un Spaiks” fragmenti